Agra Dzelmes fotoizstāde

4. - 30. janvāris
10:00-19.00
Izstāžu galerija

 

 

 

 

 

 

 

No 4. janvāra līdz 30. janvārim Liepājas Latviešu biedrības namā būs skatāma liepājnieka Agra Dzelmes fotoizstāde “Trauksmainais cerību un neziņas laiks”. Fotoizstādē būs apskatāmi Rīgas Kinostudijas Kinohronikas kinooperatoru, režisoru, kinostudijas darbinieku portreti, kuri no 1988. līdz 1994. gadam piedalījās Latvijas tautas neatkarības kustības pasākumos – manifestācijās, forumos, protesta akcijās, to dokumentēšanā – filmēšanā.

Tikšanās ar izstādes autoru norisināsies 19. janvarī plkst. 17.00, pēc kuras ikviens aicināts Biedrības nama Kamerzālē apmeklēt filmas “Vēsture aiz kadra” pirmizrādi.

Kā radās šīs fotogrāfijas? No 1977. gada vidus Agris Dzelme sāka strādāt Rīgas Kinostudijā kā apgaismotājs, tad kinooperatora asistents un kinooperators. Agris vēlējās mācīties kino institūtā, kur iestājeksāmeniem vajadzēja kaudzīti ar fotogrāfijām. “Fotografēju filmēšanu laikā, kad tas netraucēja manam tiešajam darbam. Iemūžināju to, kas notika man apkārt – filmējamos cilvēkus, apkārtējo dabu un, protams, savus darba kolēģus. Institūtā iestājos, bet fotografēšanu neatmetu”.

“Ir pierasts redzēt, ka publiskos pasākumus rosās vairāki filmētāji un fotografētāji. Tomēr katrs no viņiem strādā citam pasūtītājam – preses izdevumam, kinostudijai, TV kanālam. Toreiz reti kad Rīgas Kinostudijas daudzi kinooperatori filmēja kādu pasākumu vienlaicīgi, ja nu vienīgi Dziesmu Svētkos”.

“Sākoties neatkarības kustībai, Latvijā notika daudz lielu, nozīmīgu, vēsturisku pasākumu – demonstrācijas, tautas manifestācijas, Latvijas Tautas Frontes kongresi u.c. pasākumi. Filmēt tomēr nevarēja cik gribētos, jo filmas daudzums bija ierobežots. Vienā kasetē kinofilma bija 60 metru, un tik daudz pietika divām minūtēm. Gaidot īsto filmēšanas brīdi un vērojot to, kas notiek apkārt, redzēju cilvēkus notikumos, kurus varētu fotografēt, bet filmēšanai tas tomēr īsti nederēja. Tā arī sāku fotografēt savus kolēģus kinooperatorus, skaņu operatorus, kinorežisorus un parējos kinostudijas darbiniekus, kuri piedalījās šajās filmēšanās”.

Agris Dzelme ir dzimis 1956. gada 20. septembrī, Liepājā. Absolvējis Liepājas desmito astoņgadīgo skolu, kura tolaik atradās Krišjāņa Valdemāra ielā. Pēc tam apguvis elektriķa profesiju Liepājas 31. Pilsētas Profesionāli Tehniskajā Celtnieku vidusskolā. Strādāja celtniecībā, jo pirms armijas Rīgas Kinostudijā nepieņēma. Paralēli mācībām darbojās Liepājas Dzelzceļnieku Kinoamatieru Studijā „Ekspresis”, kurā uzņēma vairākas īsfilmas. Viena no filmām tika godalgota Latvijas kinoamatieru skatē. Pēc armijas, 1977. gadā A. Dzelme sāka strādāt kinostudijā par apgaismotāju. Darbs bija gan pie mākslas filmām „Teātris” u.c., gan pie kinohronikas sižetiem.

Kinohronikā A. Dzelme nokļuva 1978. gadā pēc personīga kinooperatora Jāņa Mīlbreta uzaicinājuma. “Strādājot par operatora asistentu reizēm bija arī jāfilmē pašam. Filmējis esmu gan atsevišķus sižetus, gan veselus kinožurnālus. Diplomdarbs 1991.gadā pilnmetrāžas dokumentālā filma „ Dzīvoju lībiešu mājā”, kuras režisors ir Aivars Freimanis,” piebilst A. Dzelme.

“Bet tad jau arī Latvijas neatkarība bija klāt. Rīgas Dokumentālo Filmu Studija pastāvēja līdz 1991. gadam. Vajadzēja domāt kā iztikt kopā ar ģimeni. Barikāžu laikā sapazinos ar vīriem un vēlāk iestājos Zemessargos. Vēlāk darbs Latvijas armijā,” saka Agris Dzelme.

Izstāde veidota kā piemiņa visiem Latvijas neatkarības cīnītājiem gan Liepājā, gan visā Latvijā. Izstāde apskatāma bez maksas.